Transpersonu skaistumkopšanas uzņēmēja, kura aizbēga no Malaizijas pēc tam, kad viņai tika izvirzīta apsūdzība par islāma apvainošanu, valkājot kleitu, atklāja savu pieredzi, apgalvojot, ka viņas mītnes zemē viņu 'sita, sita un apzīmogoja'.
35 gadus vecā Nura Sajata, kā viņa vēlas, lai viņu pazīst, aizbēga no Malaizijas uz Taizemi pēc tam, kad janvārī islāma tiesā viņai tika izvirzītas apsūdzības par ģērbšanos par sievieti reliģiskā pasākumā un islāma aizskaršanu, kurā viņa neatzina savu vainu.
Taizemes imigrācijas iestādes 8. septembrī arestēja krāšņās kosmētikas uzņēmuma īpašnieci, kurai vietnē Instagram ir 381 000 fanu, pamatojoties uz to, ka viņa, iespējams, ieceļojusi valstī nelegāli.
Malaizijā viņai draudēja līdz trim gadiem cietumā — visticamāk, vīriešu iestādē — un naudas sods par to, ka 2018. gadā privātā reliģiskā ceremonijā valkāja baju kurung — tradicionālu kostīmu ar garām piedurknēm, ko valkā malajiešu sievietes.
Viņai kā transpersonai tika piešķirts bēgles statuss, un Taizeme ļāva viņai meklēt patvērumu Austrālijā. Taču Malaizijas varas iestāžu acīs Nur Sajats tiek uzskatīts par vīrieti, un saskaņā ar islāma likumiem vīrieši nevar ģērbties kā sievietes.
Runājot ar BBC no Sidnejas Nur Sajat sacīja, ka viņa bija spiesta pamest savu valsti pēc tam, kad viņai uzbruka Selangoras štata reliģisko lietu departamenta JAIS darbinieki, kas izvirzīja viņai apsūdzības.
35 gadus vecā Nur Sajata (attēlā), kā viņa labprātāk viņu pazīst, aizbēga no Malaizijas uz Taizemi pēc tam, kad islāma tiesā viņai tika izvirzītas apsūdzības par ģērbšanos par sievieti reliģiskā pasākumā un islāma aizskaršanu, kurā viņa neatzina savu vainu. janvārī
Taizemes imigrācijas iestādes 8. septembrī arestēja krāšņās kosmētikas kompānijas īpašnieci (attēlā), kura vietnē Instagram lepojas ar 381 000 fanu, pamatojoties uz to, ka viņa, iespējams, ieceļojusi valstī nelegāli.
Malaizijā viņai draudēja līdz pat trim gadiem cietumā — visticamāk, vīriešu iestādē — un naudas sods par to, ka 2018. gadā privātā reliģiskā ceremonijā valkāja baju kurung — tradicionālu kostīmu ar garām piedurknēm, ko valkā malajiešu sievietes. Nurs Sajats
'Man bija jābēg. Pret mani izturējās bargi, mani sita, grūstīja, saslēdza rokudzelžos, tas viss ir manu vecāku un ģimenes priekšā. Es devu viņiem savu sadarbību, bet viņi joprojām to darīja ar mani,' viņa sacīja.
'Varbūt tas bija tāpēc, ka viņi mani uzskatīja par transsievieti, tāpēc viņiem bija vienalga, vai es tikšu turēta, sista vai apspiesta. Arī mums transsievietēm ir jūtas. Mēs esam pelnījuši dzīvot kā normāli cilvēki.
Nur Sajat apsprieda arī šķiršanos no sava adoptētā dēla un meitas, kurus Malaizijā pieskata viņas ģimene.
“Kā māte es esmu satraukta, kad esmu prom no saviem bērniem. Es nekad agrāk neesmu bijis šķirts no viņiem, bet šogad es biju šķirts no viņiem apmēram astoņus līdz deviņus mēnešus. Es nevarēju ar viņiem sazināties vai runāt.
'Es nedomāju, ka kādreiz atgriezīšos savā dzimtenē, jo uzskatu, ka viņi [transpersonām] neļaus mierīgi dzīvot Malaizijā. Man, kad esmu šeit, es esmu brīvāka būt es pati kā transpersonai.
Viņai kā transpersonai tika piešķirts bēgles statuss, un Taizeme ļāva viņai meklēt patvērumu Austrālijā. Taču Malaizijas varas iestāžu acīs Nur Sajats (attēlā) tiek uzskatīts par vīrieti, un saskaņā ar islāma likumiem vīrieši nevar ģērbties kā sievietes.
Nur Sajat sāka savu kosmētikas biznesu pirms septiņiem gadiem, reklamējot sevi sociālajos medijos, kur viņa drīz vien ieguva simtiem tūkstošu sekotāju un kļuva par 'nacionālo slavenību', norāda raidorganizācija.
Jautāta par viņas dzimumu, Nur Sajat, kura ir uzmanīga musulmane un tiešsaistē dalījās ar fotogrāfijām, kurās viņa valkā hidžāba galvassegu, paskaidroja, ka viņa ir dzimusi starpdzimuma dzimuma pārstāvjiem, gan ar vīriešu, gan sieviešu dzimumorgāniem.
Tomēr 2017. gadā Nur Sajat atklāja, ka tagad fiziski ir pilnībā sieviete, ko varas iestādes, kā ziņots, nolēma izmeklēt.
JAKIM, Islāma attīstības departaments, apgalvoja, ka tai būs nepieciešams pierādījums, ka viņa ir dzimusi starpdzimuma dzimuma pārstāvjiem, un piedāvāja viņai palīdzēt tikt galā ar “dzimuma apjukumu”.
Pagājušajā gadā Nuru Sajatu apņēma vēl vairāk strīdu pēc tam, kad tika publicēti attēli, kuros viņa bija ģērbusies sieviešu lūgšanu drēbēs svētceļojumā uz Meku kopā ar ģimeni. Viņa vēlāk atvainojās, bet gada laikā viņai tika izvirzītas kriminālapsūdzības, sacīja BBC.
BBC lūdza Malaizijas Reliģisko lietu departamentu komentēt Nur Sajat lietu, taču nesaņēma atbildi.
Runājot ar BBC no Sidnejas, Nur Sajat (attēlā) sacīja, ka viņa bija spiesta pamest savu valsti pēc tam, kad viņai uzbruka Selangoras štata reliģisko lietu departamenta JAIS darbinieki, kas izvirzīja viņai apsūdzības.
2021. gada septembrī Malaizijas Kriminālizmeklēšanas departamenta direktors Abd Džalils Hasans sacīja, ka policija, Ārlietu ministrija un ģenerālprokurora birojs pieliek pūles, lai atgrieztu Nuru Sajatu.
Preses konferencē, kurā viņš atsaucās uz Nuru Sajatu ar viņas oficiālo vārdu, režisors sacīja, ka Malaizija ieteica Nuram Sajatam 'atgriezties valstī labā veidā, lai risinātu šīs lietas'.
Malaizijai tika izvirzītas arī atsevišķas apsūdzības Nur Sajatam par traucēšanu un draudēšanu valsts darbiniekam.
Malaizijā pastāv divcīņas tiesību sistēma, kurā musulmaņiem ir piemērojami islāma krimināllikumi un ģimenes likumi, kā arī civillikumi.
Malaizijas transpersonu tiesību grupa Justice for Sisters paziņoja, ka pieaug aicinājumi veikt ierobežojošus pasākumus pret LGBTQ+ cilvēkiem, un kopš Nura Sajata arestēšanas ir pieauguši pret geju noskaņojumi. The Washington Post .
Saskaņā ar Human Rights Watch datiem, transpersonas Malaizijā 'saskaras ar patvaļīgu arestu, fizisku un seksuālu uzbrukumu, ieslodzījumu, diskriminējošu veselības aprūpes un nodarbinātības atteikumu un citiem pārkāpumiem'.
