Kāds holokaustu pārdzīvojušais apgalvojis, ka fotogrāfijas, kurās redzama Aušvicas atbrīvošana, nav īstas, jo neviena nav uzņemta nacistu okupētajā koncentrācijas nometnē.
Annas Frankas māsa Eva Šlosa (90), kura 15 gadu vecumā tika nosūtīta uz bēdīgi slaveno nometni nacistu okupētajā Polijā, šodien ieradās raidījumā Good Morning Britain, lai apspriestu tās atbrīvošanas 75. gadadienu.
Evai bija 23 gadi, kad viņas māte Frici apprecējās ar Oto Franku, padarot viņu par pēcnāves pamāšu Annai Frankai, kura bija mirusi astoņus gadus iepriekš Bergenas-Belzenes koncentrācijas nometnē 1945. gadā.
Viņa pavadīja astoņus mēnešus Aušvicā pirms nometnes atbrīvošanas un izvairījās no nacistu nāves gājiena, kuri bēga kopā ar ieslodzītajiem, lai mēģinātu slēpt savus noziegumus, jo viņa un viņas māte pārgulēja un palika aiz muguras.
Tomēr izdzīvojušais apgalvo, ka attēli, kuros redzama padomju Sarkanās armijas atbrīvošana nometnē, ir viltoti, jo krievu karavīri nebija paņēmuši līdzi fotoaparātus, un stāsta, ka tobrīd Aušvicā bija stiprs sniegs, kas attēlos nav redzams.
Viņa apgalvoja, ka fotogrāfijas, kas acīmredzot parāda atbrīvošanos, patiesībā ir uzņemtas citās nometnēs, taču viņa intervijā nesniedza plašāku savu teorijas skaidrojumu.
Ritiniet uz leju, lai skatītu video
90 gadus vecā Eva Šlosa apgalvoja, ka fotogrāfijas, kurās redzama Aušvicas atbrīvošana, nav īstas, jo neviena nav uzņemta koncentrācijas nometnē.
Tāpat kā Frenku ģimene, arī Eva un viņas ģimene tika atklāta slēpjamies Amsterdamā, un Eva 15 gadu vecumā tika nosūtīta uz bēdīgi slaveno nometni nacistu okupētajā Polijā.
Viņa sacīja: 'Tā nebija tikai Aušvica, viņi atbrīvoja visas nometnes [nacistu okupētajā] Polijā, un tas tiešām nav zināms.
'Vēl viena lieta, ko es gribēju norādīt, ir daudz attēlu par to, kā krievi atbrīvo Aušvicu, un nekad nav sniega.
'Sniegs, godīgi sakot, bija tik augsts, es reiz biju Krievijas vēstniecībā un teicu: 'Mani kaut kas mulsina, tās fotogrāfijas ir viltotas.'
'Viņi teica: 'Nu jā, tie nav viltojumi', bet, kad ieradās armija, viņiem nebija kameru, viņi nefotografēja.
Attēlā it kā redzami padomju Sarkanās armijas karavīri pirmajā Ukrainas frontē ar atbrīvotajiem ieslodzītajiem Aušvicas koncentrācijas nometnē nacistu okupētajā Polijā, 1945. gadā. Eva Šlosa tagad apgalvoja, ka šī un citas fotogrāfijas uzņemtas citā nometnē.
Eva šodien ieradās raidījumā Good Morning Britain, lai apspriestu Aušvicas atbrīvošanas 75. gadadienu.
'Tikai daudz vēlāk viņi uzņēma attēlus, jūs redzat tagad, bet tas noteikti nav Aušvicā un nav Aušvicas atbrīvošana.'
Tiek lēsts, ka uz Aušvicu tika nosūtīti 1,3 miljoni cilvēku, un 1,1 miljons tur gāja bojā, tostarp 960 000 ebreju, 74 000 poļu, kas nav ebreji, 21 000 romu, 15 000 padomju karagūstekņu un līdz 15 000 citu eiropiešu.
Eva stāstīja par savu šausminošo pieredzi nometnē, ieslodzot necilvēcīgos apstākļus nacistu okupētajā nometnē, un stāstot, kā viņa pamostos no līķiem savā kopīgajā gultā.
Evai bija 23 gadi, kad viņas māte Frici apprecējās ar Otto Franku, padarot viņu par Annas Frankas pēcnāves pamāšu (attēlā)
Viņa teica: “Šī bija milzīga koncentrācijas nometņu teritorija. Desmitiem tūkstošu cilvēku atradās necilvēcīgos apstākļos, bez pārtikas un apģērba.
'Ar slimībām un utīm, bez tualetēm, bez dzeramā ūdens, strādājot karstajā vasarā ar lielo sniegu, tu gulēji guļamistabā ar astoņiem cilvēkiem.'
Viņa piebilda, ka tas bija 'ļoti šausmīgi' no rīta, kad atklājāt, ka cilvēks, kurš jums nav pamodies, un jūspusi nakts pavadīja blakus mirušam ķermenim”.
Tāpat kā Frenku ģimene, arī Eva un viņas ģimene tika atklāta, ka slēpjas Amsterdamā, nacistu karavīri viņus arestēja un nosūtīja uz koncentrācijas nometni, kad Evai bija tikai 15 gadu.
Eva un viņas māte izdzīvoja bēdīgi slavenajā Aušvicas nometnē, taču viņas tēvs un brālis to neizdzīvoja.
Atgriežoties Amsterdamā, Frici iemīlēja Oto Franku, vienīgo Franku ģimenes locekli, kurš izdzīvoja holokaustā, un viņi apprecējās 1953. gadā.
Viņa stāstīja par to, kā viņa sākotnēji domāja, ka viņas māte tika nosūtīta nāvē pēc tam, kad tika izvēlēta gāzēt, un bija spiesta paziņot tēvam šīs ziņas.
'Mana māte patiešām tika izvēlēta, lai to atbrīvotu no gāzes,' stāstīja Eva.
'Mums bija jādefilē kailiem, un, ja viņiem likās, ka esi pārāk tieva, tu vairs nevarēji strādāt, tu aizgāji uz nepareizo pusi.
Aušvicas memoriāls un muzejs publiskojis fotoattēlu, kurā redzami Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes ieslodzītie pēc Aušvicas atbrīvošanas. Tomēr Eva Šlosa ir apgalvojusi, ka šī fotogrāfija ir uzņemta citur, un tajā nav redzama Aušvica
Aušvicas memoriāls un muzejs ir padarījis pieejamu fotoattēlu, kurā redzami 1945. gada janvārī ieslodzītie bērni, kuri pēc nāves nometnes atbrīvošanas uz rokām parāda viņu tetovētos numurus. Eva Šlosa apgalvo, ka Sarkanajai armijai nebija līdzi kameru, kad viņi ieradās Aušvicā.
'Es domāju, ka esmu viņu pazaudējis, bet atkal brīnums, viņa nebija pazudusi.'
Uz jautājumu, kā viņa pārdzīvoja šausminošo nometni, Eva stāstīja, kā viņa vienkārši jutās pārāk jauna, lai mirtu, un gribēja turpināt 'precēties un izveidot ģimeni', taču saka, ka viņu izglāba 'brīnumi'.
Viņa teica: 'Man tas bija tad, kad mani arestēja manā 15. dzimšanas dienā, es negribēju mirt, kurš gan vēlas mirt, kad viņš ir jauns?
'Mums bija skaista dzīve Vīnē, es gribēju apprecēties un izveidot ģimeni, tāpēc es nekad nepadevos.
'Nekad mazāk, bez brīnuma es šeit nebūtu, sīkumi, kas kaut kādā veidā izglāba tavu dzīvību.'
KAS BIJA AUŠVICAS KONCENTRĀCIJAS NOMETNE?
Aušvica bija koncentrācijas un iznīcināšanas nometne, ko Otrā pasaules kara laikā izmantoja nacisti.
Nometne, kas atradās nacistu okupētajā Polijā, sastāvēja no trim galvenajām vietām.
Aušvica I, sākotnējā koncentrācijas nometne, Aušvica II-Birkenava, apvienotā koncentrācijas un iznīcināšanas nometne un Aušvica III-Monovica, darba nometne ar vēl 45 satelītu vietām.
Aušvica bija iznīcināšanas nometne, kuru izmantoja nacisti Polijā, lai noslepkavotu vairāk nekā 1,1 miljonu ebreju.
Birkenava kļuva par galveno nacistu 'galīgā risinājuma' daļu, kur viņi centās atbrīvot Eiropu no ebrejiem.
Aptuveni 1,3 miljoni cilvēku tika nosūtīti uz Aušvicu-Birkenavu, no kuriem vismaz 1,1 miljons gāja bojā, no kuriem aptuveni 90 procenti bija ebreji.
Kopš 1947. gada tas darbojas kā Aušvicas-Birkenavas Valsts muzejs, kuru 1979. gadā UNESCO nosauca par Pasaules mantojuma vietu.
Kopš 1947. gada tas darbojas kā Aušvicas-Birkenavas Valsts muzejs, kuru 1979. gadā UNESCO nosauca par Pasaules mantojuma vietu.
Reklāma
